Semināru cikls "Kurzemnieks - kā radošās ekonomikas resurss"
Projekta „Kurzemnieks – kā radošās ekonomikas resurss” ietvaros Liepājā notika semināru cikls par kultūras ekonomisko pienesumu, par konkurētspēju kultūras kontekstā, par starptautiskās sadarbības nozīmi, kā arī par lobēšanu un sponsorēšanu. Semināri tiek organizēti ar mērķi palīdzēt saskatīt attīstības iespējas kultūras nozarē, tādējādi piedaloties konkrētas pašvaldības un visas valsts attīstībā. Seminās noika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras programmas atbalstu.
10. decembrī pulksten 13:00 notika seminārs "Uzņēmuma konkurētspēja un tās paaugstināšnas virzieni. Kādas stratēģijas izvēlēties?"
Semināra norises vieta - Liepājas Olimpiskā centra Tango zālē.
Semināra mērķis: noskaidrot kas ir uzņēmuma konkurētspēja un kā to nodrošināt ilgtermiņā, radot konkurētspējīgo priekšrocību. Kas ir konkurētspējīgās priekšrocības pamatā? Kādas pamatstratēģijas izvēlēties vietējā un ārējā tirgū?
________________________________________________________________________________________________________
26. novembrī pulksten 12:00 notika seminārs „Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja – vietas iekopšana Ventspilī un Eiropā”
Semināru vadīja Ventspils Mājas vadītāja Andra Konste un starptautisko projektu koordinatore Ieva Balode. Seminārs sniedza ieskatu tajos nozīmīgajos procesos, kas Latvijas kultūrai ļauj iekļauties starptautiskā vidē. Pirmajā daļā semināra apmeklētāji tika iepazīstināti ar Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas dibināšanas mērķi un misiju, ar uzdevumiem un to realizāciju, kā arī ar veidu un pieredzi, kā iesakņoties jaunā kultūrvidē. Savukārt semināra otrajā daļā tika runāts par kopprojektiem un to realizēšanu, inovāciju lomu kultūrā un jaunu motivāciju meklējumiem.
Jau šobrīd medijos tiek runāts par izcilajiem Latvijas talantiem – kultūras nozares pārstāvjiem, kas nodrošina Latvijas valsts pozitīvu atpazīstamību starptautiskā mērogā. Tiek uzskatīts, ka tieši kultūras vērtības un talantīgi mākslinieki ir tā eksporta prece, ar ko Latvija var nodrošināt savu konkurētspēju. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai paši latvieši to apzinās un prot saredzēt attīstības iespējas, strādājot starptautiskā vidē.
________________________________________________________________________________________________________
13. novembrī pulksten 12:00 notika seminārs "Konkurētspējīga identitāte Latvijai: radošums un kultūra"
Pulksten 12:00 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāles „Vecliepājas rūķis” telpās tika organizēts radošs darbs grupās, ko vadīja Britu padomes Latvijā vadītāja Dace Melnbārde. Tā bija jau trešā Kurzemes kultūras nozares pārstāvju tikšanās reize cikla „Kurzemnieks – kā radošās ekonomikas resurss” ietvaros.Notiekoši procesi pasaulē un arī Latvijā arvien spēcīgāk apliecina to, ka ekonomiskie rādītāji vieni paši nedod pietiekamu informāciju, lai vērtētu notikumu attīstību vai plānotu nākotni. Tas ir ļāvis attīstīties dažādiem alternatīviem uzskatiem par sabiedrības veikumu un veidiem, kā to analizēt. Aktuāli kļuvuši jautājumi par to, kas veido sabiedrību tādu, kāda tā ir un, vai sabiedrība apzinās savu nozīmi dažādu procesu attīstībā un ietekmēšanā. Tāpēc aktualizējas jautājums par kultūras lomu sabiedrības ikdienā un kādas konkrētas teritorijas attīstībā.
Organizējot konkrēto darbu grupās, Dace Melnbārde aicinās uz diskusiju par sekojošām tēmām:
- Terminu izpratne: konkurētspēja, identitāte, Latvija, radošums un kultūra. Darba metodes: darbs nelielās grupās
- Mūsdienu Latvijas tēls ārvalstu zīmolēšanas eksperta acīm: ieskats britu eksperta Simona Anholta pētījumā “Latvija: konkurētspējīgas identitātes meklējumos”. Darba metodes: lekcija un diskusijas
- “Radošā Britānija”: ilgtspējīgas valsts un sabiedrības veidošanas modelis 21.gs. Darba metodes: lekcija un diskusijas
- Radošās pilsētas – uz nākotni vērsta vietējo kopienu pastāvēšanas paradigma. Darba metodes: lekcija un diskusijas
- Britu padomes projekti radošu sabiedrību un pilsētu veidošanai: projekts ‘Radošās pilsētas’, ‘Starpkultūru vēstnieki’ un jauniešu līderības projekts ‘Dreams and Teams’. Darba metodes: projektu ideju prezentācija
- Kultūras un radošo personību loma radošu pilsētu veidošanā: viss iesākas ar inovatīvu ideju un motivētiem cilvēkiem. Darba metodes: darbs nelielās grupās pie inovatīvu projektu ideju izstrāde.
______________________________________________________________________________________________________
23. oktobrī pulksten 12:00 notiks seminārs "Sponsorēšana un lobēšana"
Aktualizējot jautājumu par finansējuma apjomu kultūrai un domājot par nākamā gada iespējām atļauties kultūru, Liepājā 23. oktobrī tiek organizēts bezmaksas seminārs par lobēšanu un sponsorēšanu. Semināru Kurzemes kultūras nozares pārstāvjiem un ikvienam citam interesentam sagatavojis Latvijas Krājbankas Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītājs, viceprezidents Imants Frederiks Ozols. Tas būs jau otrais seminārs projekta „Kurzemnieks – kā radošās ekonomikas resurss” ietvaros, ko finansiāli nodrošina Kurzemes kultūras projektu konkurss.
Ikviena nozare – arī kultūra piedzīvo izmaiņas, tomēr bez kultūras nav iedomājama nevienas sabiedrības pastāvēšana un attīstība. Kultūra nav tikai pasākumi, bet arī process, kas nodrošina vērtību pārmantojamību, rūpējas par radošuma un iniciatīvu veicināšanu. Ir lokāli un starptautiski uzņēmumi, kā arī privātpersonas, kas apzinās kultūras nozīmi valsts sociālekonomiskajā attīstībā un iespēju robežās ir gatavi sniegt savu atbalstu. Kultūras nozares pārstāvjiem jāspēj kļūt par šo potenciālo sponsoru un lobiju partneriem, lai sadarbība vainagotos ar vienota mērķa sasniegšanu.
Kā atzīst Imants Frederiks Ozols, kurš šobrīd ir arī Tartu Universitātes doktorants semiotikā, „lobijs un lobēšana ir neatņemama daļa no valsts pārvaldes un likumdošanas procesa.. Iespaidu, ka lobēšana ir slikta, var radīt vārda "lobijs" pieminēšana medijos gandrīz vienmēr tikai negatīvā kontekstā. Tāpēc seminārs sniegs ieskatu lobiju veidos un metodēs, kā arī atbildēs uz jautājumu, kas ir tiešais un netiešais lobijs. Tāpat jāatceras, ka sponsorings ne vienmēr nozīmē tiešu finansējumu. Vēl jo projām aktuālas ir bartera attiecības, padomājot par nemateriālo pienesumu projektam un arī projekta pienesumu sponsorētājam”.
Semināram būtu jākliedē pieņēmums, ka lobijs un lobēšana ir instrumenti, kurus lieto tikai negodīgai savu mērķu panākšanai. Plašāk paraugoties uz lobiju, nākas secināt, ka tas bieži ir teju vienīgais līdzeklis mērķu sasniegšanai. Labām iecerēm ir nepieciešama efektīva komunikācija un atbalsts no tiem, kas pieņem lēmumus. Papildu sadaļa par sponsorēšanas projektu aktualitatēm Latvijā un iespēju tos izmantot arī lobija mērķu sasniegšanai.
_________________________________________________________________________________________________________
1. oktobrī pulksten 13:00 Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē bērnu bibliotēkā „Vecliepājas rūķis” 3. stāvā notika pirmais seminārs „Tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas un radošo industriju attīstības potenciāls Latvijā”. Semināru vadīja Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova.
Šobrīd Latvijā aktuāls ir jautājums par kultūras lomu tautsaimniecības attīstībā. Ierobežotu resursu apstākļos Latvijā ir jāmeklē spēcīgi radošie risinājumi, jāmēģina saskatīt iespējas visur, jo īpaši tur, kur citi tās neredz. Kultūra atbalsta radošumu. Tatjana Volkova uzsver, ka „aizsākoties diskusijām par radošām industrijām, ekonomiskās politikas dokumentos aizvien biežāk tiek lietoti jaunrades un radošuma jēdzieni. Daudzas Eiropas valstis, kurām nav pieejami izrakteņi, lēts darbaspēks vai liela mēroga priekšrocības, 21. gadsimtā starptautiskā tirgū veiksmīgi konkurē ar jaunradi, inovācijām un radošumu”.Latvijā pie radošajām industrijām pieskaita: reklāmas industriju, filmu un video industriju, arhitektūras industriju, mūzikas industriju, mākslas un antikvariāta industriju, izpildītājmākslas industriju, izdevējdarbības industriju, datoru un videospēļu, programmatūras industriju, amatniecības industriju, televīzijas un radio industriju, dizaina, t.sk. modes industriju. „Ideja par radošo industriju attīstību ir ienākusi Latvijā pavisam nesen, tādēļ šīs industrijas ir tikai veidošanās stadijā. Neskatoties uz to, jau laicīgi būtu jāstrādā pie radošo industriju attīstības stratēģijas veidošanas, jo, ņemot vērā attīstīto valstu pieredzi, to loma un devums mūsu kopproduktā nākotnē vienīgi palielināsies”, atzīst Tatjana Volkova. Uz semināru tiek aicināts ikviens interesents, pašvaldību pārstāvji un kultūras nozares pārstāvji, lai rastu kopīgus risinājumus kultūras pienesumam esošajā sociālekonomiskajā situācijā.